Satura rādītājs:

Makšķerēšana Pie Pelēkā Zirga, Nakts Dreifēšana Uz Ledus Klāja - Kāds Uztraukums Ved
Makšķerēšana Pie Pelēkā Zirga, Nakts Dreifēšana Uz Ledus Klāja - Kāds Uztraukums Ved

Video: Makšķerēšana Pie Pelēkā Zirga, Nakts Dreifēšana Uz Ledus Klāja - Kāds Uztraukums Ved

Video: Makšķerēšana Pie Pelēkā Zirga, Nakts Dreifēšana Uz Ledus Klāja - Kāds Uztraukums Ved
Video: Ozolniekos notiek gadskārtējais zemledus makšķerēšanas čempionāts 2024, Marts
Anonim

Zvejas pasakas

Tiklīdz sāk skanēt skaļi pavasara pilieni, es un mans pastāvīgais makšķerēšanas biedrs Aleksandrs Rikovs, atkal dodoties makšķerēt uz pēdējā ledus, zvēru, ka tas noteikti ir mūsu pēdējais ziemas ceļojums. Tāpēc arī šoreiz apsolījām saviem tuviniekiem.

Makšķerējām netālu no Serajas zirga raga, Somu līča dienvidu krastā, trīs kilometrus no krasta. Tā nebija laba makšķerēšana: pārsvarā bija mazi asari, un dažreiz nāca klajā tāda paša kalibra raudas un pameži. Labāko vietu meklējumos daži zvejnieki devās tālāk no krasta. Kodums tur bija daudz labāks. Par to zvejniekam, kurš sēdēja netālu no mums, draugs pa mobilo tālruni ziņoja.

Noķert uz ledus
Noķert uz ledus

Daži makšķernieki sāka sevi tur vilkt. Arī mēs ar Rikovu vēlējāmies sekot viņu piemēram, taču spēcīgais vējš, kas radās, mūs apturēja. Apkārt ledus sāka sprakšķēt, dažās vietās saplīsa. To redzot, lielākā daļa makšķernieku nekavējoties devās krasta virzienā. Arī es ar partneri tuvojāmies krastam, bet tomēr nolēmām turpināt makšķerēt.

Mūs piesaistīja fakts, ka acīmredzot tuvumā atradās laktas saime, jo kodums bija skaidri aktivizēts. Tiesa, tikai ar mani. Rikovam tā joprojām nebija. Mēs salīdzinājām savas ēsmas. Džigiem bija tāda pati krāsa un izmērs. Vienīgā atšķirība bija tā, ka uz mana džiga āķa atradās oranža kambrika, savukārt Rikovam bija zila. Tiklīdz viņš to aizstāja ar apelsīnu, viņš sāka arī iekost.

Aizņemti ar šīm manipulācijām un makšķerēšanas azartā, mēs nepamanījām, kā migla apņem visu apkārtējo. Un drīz sāka snigt. Saprotot, ka tūlīt iestājas tumsa, ātri savācām rīkus, zivis un bez vilcināšanās devāmies uz krastu. Tomēr nepagāja pat puskilometrs, kad viņi saskārās ar vērmeli. Mēģinot to apiet, pagriezās taisnā leņķī un devās pa kreisi. Pēc piecpadsmit minūtēm mēs atkal bijām pie bedres.

- Izrādās, ka noplēsa … - Rikovs skumji rezumēja mūsu pastaigas.

Es neko neteicu. Tas bija skaidrs bez vārdiem. Tā kā līdz tam laikam pelēkais miglas plīvurs bija pārvērties tumsā, mēs neuzdrošinājāmies ar to riskēt un, pārcēlušies simts metru attālumā no tuvākās ledus bedres, nolēmām nakšņot uz ledus. Apmetušies netālu no nelielu hummu kopas, viņi izsauca glābējus pa mobilo tālruni. Tie, zvērēdami, no rīta apsolīja, ja iespējams, nosūtīt helikopteru.

Nav iespējams aprakstīt jūtas, kuras mēs piedzīvojām, ko mocīja nezināms, dzirdot kustīgo un sadursmīgo ledus grīdu drausmīgo sprakšķēšanu un skaidri izjūtot ledus lauka svārstības zem mums. Mēs ar saprotamu satraukumu gaidījām rītu. Un, kad iestājās rītausma, mēs paskatījāmies apkārt un sapratām, ka mums ļoti paveicās …

Ledus klāja, kurā atradāmies, vakar tika norauta no piekrastes ledus. Un tagad, lai arī to no trim pusēm ieskauj ūdens, vējš, kas naktī mainīja virzienu, ceturto pusi atkal iespieda piekrastes ledū. Tas bija glābiņš! Negaidot solīto helikopteru, mēs lēnām trāpījāmies krastā, uzmanīgi uzsitot pa ledu. Rāpojot, stumjot sev priekšā mugursomas un makšķerēšanas kastes, mēs šķērsojām visbīstamāko vietu - mūsu ledus krustojuma krustojumu ar piekrastes ledu. Un tikai pēc tam viņi atviegloti uzelpoja: briesmas bija beigušās.

Un pavisam netālu, mums garām, jautri pļāpājot, aizvien tālāk un tālāk no krasta, pārvietojās makšķernieku grupas, kas tikko bija ieradušies makšķerēšanas braucienā. Viņiem makšķerēšana uz pēdējā ledus vai nu tikai sākās, vai turpinājās. Mums un Rikovam tas noteikti ir beidzies! Tiesa, tikai līdz nākamajam gadam …

Ieteicams: